GEŠTALTTERAPIJA

Kas ir geštaltterapija?

Šis ir viens no mūsdienu psihoterapijas modernajiem un populārajiem virzieniem, ko izveidojis vācu psihoterapeits un psihiatrs Frederiks Solomons Perlzs (1893.–1970.). Vācu valodas vārdam “Gestalt” nav tieša tulkojuma citās valodās, tāpēc to lieto bez izmaiņām. Vārda “Gestalt” aptuvenais tulkojums no vācu valodas ir “tēls, figūra, nozīmīga struktūra”. Būtībā geštalts ir katras atsevišķas personas pārdzīvojumu un dzīves pieredze. Un šo pieredzi nosaka vajadzības, kas cilvēkā tiek aktivizētas “šeit un tagad”. Geštaltterapeiti pēta šīs pieredzes struktūru, uzzina, ko cilvēks vēlas un kāpēc viņš nesaņem to, ko vēlas, tas ir, kā to apgalvo geštaltisti, kāpēc viņa geštalts (vajadzība) nebeidzas (tiek apmierināts). Nepabeigtais geštalts tagad (ciešanu pamats) ir pagātnē nepabeigtu darbu atspoguļojums: kaut kas netika izteikts, pausts, izdarīts. Un šis “kaut kas” izpaužas domās, uzvedībā, ticībā un ķermenī. Geštaltterapeits palīdz pabeigt nepabeigtu geštaltu, atbrīvoties, lai “mīlētu un strādātu” (psihoterapijas mērķis saskaņā ar Z.Freida teoriju). Galvenais geštaltterapijas instruments ir apzināšanās (bieži tiek saukta angļu valodā – awareness). Apzināšanās, atšķirībā no intelektuālās izpratnes, ir process, kurā tiek uztverta situācija kopumā, turklāt ļoti svarīga ir procesa emocionālā puse. Apzināšanās balstās uz uzmanīgu attieksmi pret sevi (uzmanības koncentrēšanu) vai uz apkārtējo pasauli “šeit un tagad”. Geštaltterapijas pamati ir gan mūsdienu psiholoģijas virzieni (piemēram, gešstalta psiholoģija, lauka teorija, eksistenciālisms), gan senās garīgās tradīcijas (piemēram, budisms).

Kam ir domāta geštaltterapija?

Geštaltterapiju lieto gan individuālā, gan pāru terapijā, un jo īpaši grupas terapijā, lai atrisinātu dažādas problēmas un traucējumus. Tomēr, saskaņā ar F. Perlza idejām, geštaltterapija ir pārāk laba, lai to varētu lietot tikai pacientiem. Tā tiek veiksmīgi izmantota arī personības izaugsmei un attīstībai.